Paplašinātā meklēšana
Meklējam zinātne.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (17):
Atrasts skaidrojumos (169):
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- dabzinātnes Dabaszinātnes.
- Dabas zinātnes Dabaszinātnes.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
- grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- Militārā zinātne Kara zinātne.
- karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
- kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
- kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
- speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
- Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
- rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
- rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainoloģija.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūras zinātnieks.
- Literatūras zinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
- heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu. Uzturzinātne.
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu.
- Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- Mūzikas vēsture Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā.
- epigonis Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- nobriest Par mākslas, zinātnes darbiem.
- ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- olimpiāde Plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē). Arī plašs konkurss, plaša skate.
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
- problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā).
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
- purvzinātnieks Purvzinātnes speciālists.
- revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
- revolūcija Radikāls pavērsiens, būtiskas izmaiņas (kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- Robežu zinātne Robežzinātne.
- Robežu zinātne Robežzinātne.
- Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
- Humanitārās zinātnes Sabiedriskās zinātnes.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
- praktisks Saistīts ar praksi (2), tai raksturīgs. Saistīts ar kādas zinātnes nozares teorētisko atzinumu un secinājumu izmantošanu praksē.
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
- specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve.
- sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā).
- jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
- natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- ķīmija Šīs zinātnes likumu, sasniegumu praktisks izmantojums (parasti kādā nozarē).
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- pretzinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem. Tāds, kas ir vērsts pret zinātni. Nezinātnisks. Antizinātnisks.
- antizinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem. Tāds, kas ir vērsts pret zinātni. Nezinātnisks. Pretzinātnisks.
- nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Aplams, maldīgs.
- aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
- starpnozaru Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozarēm.
- pareizs Tāds, kas saskan ar īstenību, ar zinātnes, prakses atziņām.
- pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
- plānošana Tautas saimniecības vadības forma, kas pamatojas uz zinātniski izstrādātiem plāniem, kuri izriet no objektīviem ekonomikas likumiem, zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- Materiālu mācība (arī zinātne) Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālmācība, materiālzinātne.
- materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
- materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā).
- katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē).
- Juridiskā zinātne Tiesību zinātne.
- tiesībzinātne Tiesību zinātne.
- tieslietas Tiesību zinātne.
- jurisprudence Tiesību zinātne. Jurista darbības nozare.
- Krimināltiesību zinātne Tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
- kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pētī noziedzību, tās cēloņus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā pasākumus noziedzības profilaksei.
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
- komercija Tirdzniecības zinātne.
- Zelta laikmets Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
- uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists. Dietologs.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī tautu izcelšanās un izveidošanās procesu, materiālo un garīgo kultūru, kā arī kultūrvēsturiskās attiecības.
- arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai. Vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana.
- ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus.
- pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai.
- zinības Zināšanas (2), arī zinātne (2).
- vēsture Zinātne, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstību, tās posmus. Arī zinātne par kādas nozares attīstību, tās posmiem. Attiecīgais mācību priekšmets.
- historiogrāfija Zinātne, kas pētī vēstures zinātnes attīstību.
- scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā.
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūras zinātne.
- Literatūras zinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūrzinātne.
- muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku. Mūzikas zinātne.
- politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politikas zinātne.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
- metazinātne Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes un tehnikas attīstību. Scientioloģija, zinātniecība.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm. Arī starpzinātne.
- robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
- palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt šīs zinātnes plašāko nozaru pētniecības darbu.
zinātne citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV