ziņkāre
ziņkāre -es, s.; parasti vsk.
Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
PiemēriNeslēpta ziņkāre.
- Neslēpta ziņkāre.
- Slimīga ziņkāre.
- Apmierināt ziņkāri.
- Degt ziņkārē.
- Ceļotājs: Piedodiet manu ziņkāri, bet es labprāt jautātu, kas ir tā cēlā dāma krēmkrāsas mežģīnēs.
- Vispār Aleksandrai likās, ka Snovdens pētī viņu ar pārāk uzmācīgu ziņkāri. Visu sekojošo viesību laiku viņa juta, ka Snovdena.. neatlaidīgais skatiens tai pastāvīgi seko.
- «Tu viņu - redzēji? Parunājies -?» Māte nāk Milcei klāt un sāk vaicāt neticīgā ziņkārē.
- Taču laiks gāja, es augu, auga mana ziņkāre, ko šodien smalkāk varētu dēvēt par izziņas alkām.
- Par burtiem Vilnim jau iepriekšējā ziemā bija pamodusies bijīga ziņkāre kā par kaut ko dziļi noslēpumainu.
Avoti: 8. sējums