ziņkārība
ziņkārība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSievišķīga ziņkārība.
- Sievišķīga ziņkārība.
- Apmierināt ziņkārību.
- Ziņkārībā ieplestas acis.
- Nospriedām ar Kati kaķēnus vairs nemeklēt, lai savā paslēptuvē aug vien lieli. Tomēr ziņkārība manī bija lielāka, es drīzi pārdomāju citādi: kaķēnus es uzmeklēšu gan..
- Berta visu noklausījās ar dziļu uzmanību, laiku pa laikam kaut ko sīki izjautādama. Varēja redzēt, ka viņa vadās ne tikai no ziņkārības, bet patiesībā grib visu zināt un izprast.
- Daudz ko es biju novērojis pats, bet mans galvenais informācijas avots bija un palika Žanete, kas visus notikumus vēroja kā.. filmu un, ziņkārībā drebot, gaidīja atrisinājumu..
- Bērnu ziņkārību vajadzēja apmierināt. Grauds nosēdināja viņus uz ceļgaliem un ņēmās stāstīt.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības.
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības sar. — Būt ļoti ziņkārīgam.
Avoti: 8. sējums