zvanīgs
zvanīgs -ais; s. -a, -ā
zvanīgi apst.
1.Skanīgs2.
PiemēriBalta migla, sudrabota rasa, zvanīga atbalss.
1.1.Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi).
PiemēriApakšā [zem loga] zvanīga un dārdoša skalojās viena no Rīgas galvenajām ielām.
Avoti: 8. sējums