zvelēt
zvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Spēcīgi vairākkārt sist.
Piemēri«Sadosim vēl!».. sauca Kaņepītis un tik zvelēja ar mazo sprigulīti kungam pa abām ausīm.
- «Sadosim vēl!».. sauca Kaņepītis un tik zvelēja ar mazo sprigulīti kungam pa abām ausīm.
- pārn. Te veseri kā sajukuši zvelē. Šķīst dzirkstis.
- pārn. Jo viļņi nestāv. Un asinīs nestāv - Pa kuģiem un ribām zvelē.
Avoti: 8. sējums