zveņģele
zveņģele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
PiemēriMašu iejūdza ilksīs, lielo melni pie zveņģeles blakām.
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi