zvāļoties
zvāļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem – par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos. Zvalstīties (1).
PiemēriPeldošās laipas galā viegli viļņos zvāļojās «Jolanta». Kas «Jolanta» bija par skaistu laivu!
- Peldošās laipas galā viegli viļņos zvāļojās «Jolanta». Kas «Jolanta» bija par skaistu laivu!
- Mašīna kā neiebraukts zirgs lēkā un zvāļojas te uz vienu, te uz otru pusi.
1.1.Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) – par cilvēkiem.
PiemēriJuhans zvāļodamies lēni gāja uz kajīti.
- Juhans zvāļodamies lēni gāja uz kajīti.
- ..viņai aiz muguras zvāļodamies čāpoja plecīgs puisis apbružātā jūrnieka formā..
Avoti: 8. sējums