Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvīguļot
zvīguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Zvīļot.
PiemēriPaskatos uz bāzes kuģi, kura ugunis zvīguļo pie horizonta.
Avoti: 8. sējums