zvīguļot
zvīguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Zvīļot.
PiemēriPaskatos uz bāzes kuģi, kura ugunis zvīguļo pie horizonta.
- Paskatos uz bāzes kuģi, kura ugunis zvīguļo pie horizonta.
- Sniega kristāliņi zvīguļoja elektrisko ielas spuldžu un reklāmuguņu gaismā..
Avoti: 8. sējums