ārprāts
ārprāts -a, v.
1.Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
PiemēriĀrprāta pārņemts cilvēks
- Ārprāta pārņemts cilvēks
1.1.pārn.; sar. Bezjēdzība.
PiemēriAk tu ārprāts!
- Ak tu ārprāts!
- Tīrais ārprāts!
- Jā, kaut kādu stūrīti noteikti vajadzēja dabūt [kur dzīvot], citādi visam [mīlestībai].. beigas. Bet tas būtu ārprāts, nē — tas būtu trakums!
Avoti: 1. sējums