āķīgs
āķīgs -ais; s. -a, -ā
āķīgi apst.
1.sar. Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
PiemēriĀķīgs zēns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriĀķīga daba.
1.2.Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
PiemēriUzdevumi nebija sevišķi grūti, bet.. āķīgi. Nedaudzos piemēros skolotājs bija ielicis visu savu prasmi noskaidrot, vai skolnieki izņemto vielu pietiekami apguvuši.
Avoti: 1. sējums