Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čukurs
čukurs -a, v.
Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne. Kore.
PiemēriMājas čukurs.
  • Mājas čukurs.
  • Šķūņa čukurs.
  • Uz rijas čukura uzmetās mājas stārks [stārķis], atstiepa slaido kaklu un sāka klabināt savu garo kaula knābi..
  • Esmu uzrāpies pa skārda jumtu pašā divstāvu vasarnīcas čukurā.
  • pārn. Apgājis kalnam apkārt un pēc tam uzkāpis pašā čukurā, Mieriņš vēroja, kāda izskatās Bērzu muiža.
  • pārn. Pār tumši zaļo, roboto meža čukuru viegli jūtamā pelēkā miglas šķidrautā vīstās gan baltas, gan tumši pelēkas mākoņu kaudzes.
Avoti: 2. sējums