čurkstēt
čurkstēt parasti 3. pers., čurkst, pag. čurkstēja; intrans.
1.Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriUrdziņa čurkst zem sniega.
2.Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriGaļa čurkst krāsnī.
2.1.Par trauku, kurā kas cepas.
PiemēriBrīžam viņa pamet vienu aci uz bļodiņu, kas noslēpumaini čurkst krāsns mutē..
2.2.Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
PiemēriTāsis dega čurkstēdamas.
3.Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
PiemēriOtrā rītā agri čurkstītes atkal laidelējās ap logu, satraukti čurkstēja, it kā sarunādamās savā starpā..
Avoti: 2. sējums