ēst
ēst ēdu, ēd, ēd, pag. ēdu; trans.
1.Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
PiemēriĒst maizi.
- Ēst maizi.
- Ēst gaļu.
- Ēst kartupeļus.
- Ēst zupu.
- Pat saldējumu viņa ēda pavisam savādāk nekā citas meitenes.
- Es dzirdu, ka zvērs.. kaut ko ēd, ka balti zobi vien brīžiem paspīd.
- ..naudas vajadzēja kā ēst.
- Mehanizatori bija vajadzīgi kā ēst.
Stabili vārdu savienojumiĒst (ar) gariem zobiem.
- Ēst (ar) gariem zobiem idioma — Ēst bez patikas, bez apetītes.
- Ēst ar gardu (arī saldu) muti idioma — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
- Gribēt kā ēst sar. — Ļoti gribēt.
- Par velti maizi ēd idioma — Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Vajadzēt kā ēst sar. — Ļoti vajadzēt.
1.1.intrans.
PiemēriAicināt ēst.
- Aicināt ēst.
- Gribēt ēst.
- Pie galda sasēdušies, visi ēda klusu.
- Mājās Nesteram bija jāsēžas otrreiz pie galda un jāēd līdzi. Ēst viņam vairs negribējās, tomēr viņš nosēdās un ar prieku noskatījās, ar kādu apetīti ēda tēvs, māte un māsiņa.
- Ja ēst nedod, tad cilvēks strādātājs arī nav.
Stabili vārdu savienojumiDot ēst.
- Dot ēst — Dot ēdienu.
1.2.Uzņemt barību (ēdienreizē).
PiemēriĒst brokastis.
- Ēst brokastis.
- Ēst pusdienas.
- Ēst launagu.
- Viņi varēja iet rotaļās.. un pēcāk visi kopā ēst vakariņas.
2.sar. Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
PiemēriLabi, ka virtuvē nebija saimnieces - tā viņu vienmēr ēda kā par veco kannu, tā par sarūsējušo mazgājamo bļodu.
- Labi, ka virtuvē nebija saimnieces - tā viņu vienmēr ēda kā par veco kannu, tā par sarūsējušo mazgājamo bļodu.
- Māte gan prot sabojāt garastāvokli. Ko viņa mani nav ēdusi šo nelaimīgo matu dēļ!
3.sar. Dzelt, kost (par kukaiņiem).
Piemēri..dunduri ēda nost zirgus un uzbruka arī cilvēkiem, kur vien varēdami piekļūt un pasūkt asinis.
- ..dunduri ēda nost zirgus un uzbruka arī cilvēkiem, kur vien varēdami piekļūt un pasūkt asinis.
- Kad saules karstums kļuva neciešams, dunduri un odi ēda viņu kailās muguras..
3.1.intrans.
PiemēriBlusas ēd nost... rokas, kakls un krūtis no kodieniem izskatās kā vasaras raibumiem nosētas.
- Blusas ēd nost... rokas, kakls un krūtis no kodieniem izskatās kā vasaras raibumiem nosētas.
- Sīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušajām mugurām, ēda ap acīm, līda nāsīs.
3.2.Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
Piemēri..dārzā spradži ēda kāpostus nost.
- ..dārzā spradži ēda kāpostus nost.
- Ko līdz tev krāt pa gadu gadiem Tās gudrības no radu radiem: Jo vairāk ir tev viņu skaitā, Jo kodes ēd un rūsa maitā..
4.sar. Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
PiemēriRūsa ēd dzelzi.
- Rūsa ēd dzelzi.
4.1.pārn. Kausēt (sniegu, ledu) – par sauli, retāk ūdeni.
PiemēriSaule Bišudruvu dārzā un sētā ēda un kausēja sniegu dienās, migla siltajās naktīs.
- Saule Bišudruvu dārzā un sētā ēda un kausēja sniegu dienās, migla siltajās naktīs.
Stabili vārdu savienojumiĒst (arī grauzt) sirdi. Ēst ar ēšanu. Ēst mūžu.
- Ēst (arī grauzt) sirdi — sar. Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Ēst ar ēšanu — sar. Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- Ēst mūžu — sar. Nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
Avoti: 2. sējums