īdzība
īdzība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTēvs ar māti nekad nebija labi satikuši, viņu pastāvīgā īdzība savstarpējā satiksmē atstāja drūmu iespaidu arī uz pārējiem ģimenes locekļiem.
- Tēvs ar māti nekad nebija labi satikuši, viņu pastāvīgā īdzība savstarpējā satiksmē atstāja drūmu iespaidu arī uz pārējiem ģimenes locekļiem.
- Tai [sejai] bija uzspiests viens no tiem īdzības zīmogiem, ko dzīve atriebdamās sagatavo ikvienam, kurš no tās atraujas un, šaurā pašmīlības čaulā ieslēdzies, pazaudē sirds atsaucību un jūtīgumu.
Avoti: 3. sējums