īpašnieks
īpašnieks -a, v.
īpašniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
PiemēriAutomobiļa īpašnieks.
- Automobiļa īpašnieks.
- Īpašnieka tiesības.
- Īpašniekam ir tiesība atprasīt savu mantu no sveša nelikumīga valdītāja.
- ..mājas upes līcī tukšas jau labu laiku, īpašniekam labāk patīkot pilsētā..
- Māte viņai bija sen mirusi. Tēvs.. neliela zāģu gatera un sarkanas ķieģeļu mājas īpašnieks..
1.1.sar. Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
Piemēri«Bet sviedru tomēr nav!» pilnīgā auguma īpašnieks nu jau diezgan skaudīgi konstatēja.
- «Bet sviedru tomēr nav!» pilnīgā auguma īpašnieks nu jau diezgan skaudīgi konstatēja.
- Viņa ir tīras, skaistas balss īpašniece..
Avoti: 3. sējums