ķemme
ķemme ķemmes, dsk. ģen. ķemmju, s.
1.Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
PiemēriRaga ķemme.
- Raga ķemme.
- Koka ķemme.
- Murads sagādāja ķemmi, un visi zēni sasukājās.
- ..mašīna strauji nobremzē, Sarma izlec pāri bortam, norauj lakatiņu, zibenīgi izlaiž ķemmi caur matiem.
Stabili vārdu savienojumiBieza ķemme. Reta ķemme.
- Bieza ķemme — Ķemme ar šauriem iegriezumiem.
- Reta ķemme — Ķemme ar platiem iegriezumiem.
1.1.Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
PiemēriViņa pārsprauda savas lielās matu ķemmes un drusciņ uzvija vaļā atrisušās sprogas..
- Viņa pārsprauda savas lielās matu ķemmes un drusciņ uzvija vaļā atrisušās sprogas..
2.Šķiets.
PiemēriUzgrieztie šķēri jāiever nītīs un tad ķemmē.
- Uzgrieztie šķēri jāiever nītīs un tad ķemmē.
Avoti: 4. sējums