Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķerubs
ķerubs -a, v.; rel.
Eņģelis – paradīzes apsargātājs.
PiemēriNeviens viņu neatturētu, viņa atgrūstu nost tos eņģeļus, ķerubus.. un nostātos taisni [dievam] priekšā..
  • Neviens viņu neatturētu, viņa atgrūstu nost tos eņģeļus, ķerubus.. un nostātos taisni [dievam] priekšā..
  • Viņš ienāk [klosterī] - redz tur ķerubu, No paradīzes sūtītu, Lai grēcinieci sargātu, - Tā skati spožus starus lēja, Un smaidot viņš no naidnieka To baltiem spārniem aizsedza..
Avoti: 4. sējums