ļekatot
ļekatot -oju, -o, -o, pag. -oju, arī
ļekatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Ļepatot.
PiemēriViņi paklusi spriedelēja, vai laimes rausim, izkāpjot no pannas, būs kājās arī zābaki jeb vai tas lēkātos laimei pretī tāpat basām kājām.
2.parasti 3. pers. Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekāties.
PiemēriAtlupušai kurpes zolei ļekatājot, ienāca garš, salīcis pusmūža vīrs.
Avoti: 5. sējums