ņaudīgs
ņaudīgs -ais; s. -a, -ā
ņaudīgi apst.
1.Tāds, kas bieži ņaud (par kaķi).
2.sar.; niev. Ņaudulīgs.
PiemēriŅaudīgs bērns.
- Ņaudīgs bērns.
- Erna ir trausla, maigu sārtumu vaigu galos un ņaudīgu balsi.
Avoti: 6-1. sējums