ņirbināt
ņirbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
PiemēriPriekšā ir milzīgs ūdens klajums, pa kuru saule ņirbina viļņos savu ceļu.
- Priekšā ir milzīgs ūdens klajums, pa kuru saule ņirbina viļņos savu ceļu.
- ..septiņi milzīgi kaķi [tīģeri].., ņirbinot šķērsstrīpas uz raibās ādas,.. izskrēja cirka manēžā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2). Ļoti ātri kustināt.
Piemēri..viņa izņēma no atvilktnes adīkli un sāka ņirbināt irbjus, meistarodama.. džemperi..
- ..viņa izņēma no atvilktnes adīkli un sāka ņirbināt irbjus, meistarodama.. džemperi..
- Pacēlis pret acīm nosalušos pirksteļus, viņš ņirbināja tos gaisā..
- Rolands apstājās pie Daugavas un skatījās, kā ūdens, vēja ņirbināts, plūst uz jūru.
2.1.intrans.
PiemēriEnerģiski un apbrīnojami ātri spārniem ņirbinādami, putni skrien taisni prom, pļavai pāri.
- Enerģiski un apbrīnojami ātri spārniem ņirbinādami, putni skrien taisni prom, pļavai pāri.
- Pa šķīvja malu rāpoja muša, reizēm ātri ņirbinādama kājām, reizēm apstādamās.
2.2.intrans. Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
PiemēriMazajam bij naski vien jāņirbina, lai tiktu līdzi.
- Mazajam bij naski vien jāņirbina, lai tiktu līdzi.
3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
PiemēriTe vairs nav krāsu varavīksnes, ne šūpojošu ziedu viļņu. Te atsevišķiem ziediem dzirkstošs, spilgtiem plankumiem virmojošs klajums, kas sīkām, mainīgām šalkām ņirbina nervus..
- pārn. Te vairs nav krāsu varavīksnes, ne šūpojošu ziedu viļņu. Te atsevišķiem ziediem dzirkstošs, spilgtiem plankumiem virmojošs klajums, kas sīkām, mainīgām šalkām ņirbina nervus..
- pārn. ..viņa juta, ka bailes kā sīkas skudriņas sāka ņirbināt sirdi: ja nu viņu no fabrikas padzen..
Avoti: 6-1. sējums