ņirbināt
ņirbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
PiemēriPriekšā ir milzīgs ūdens klajums, pa kuru saule ņirbina viļņos savu ceļu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2). Ļoti ātri kustināt.
Piemēri..viņa izņēma no atvilktnes adīkli un sāka ņirbināt irbjus, meistarodama.. džemperi..
2.1.intrans.
PiemēriEnerģiski un apbrīnojami ātri spārniem ņirbinādami, putni skrien taisni prom, pļavai pāri.
2.2.intrans. Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
PiemēriMazajam bij naski vien jāņirbina, lai tiktu līdzi.
3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
PiemēriTe vairs nav krāsu varavīksnes, ne šūpojošu ziedu viļņu. Te atsevišķiem ziediem dzirkstošs, spilgtiem plankumiem virmojošs klajums, kas sīkām, mainīgām šalkām ņirbina nervus..
Avoti: 6-1. sējums