ņirbīgs
ņirbīgs -ais; s. -a, -ā
ņirbīgi apst.
1.Tāds, kas ņirb (1).
PiemēriŅirbīga gaisma.
2.Tāds, kas ņirb (2).
PiemēriPāri saules apstarotajam ūdens klajam skan dziesmas un jautras klaigas, jahtas un motorlaivas slīd gan uz vienu, gan uz otru pusi, veikli manevrēdamas airu laivu ņirbīgajā barā..
3.Tāds, kas ņirb (3).
Avoti: 6-1. sējums