Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņudzeklis
ņudzeklis -ļa, v.
1.Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
PiemēriKalpu nama priekšā viss sajucis nešķiramā ņudzeklī. Griežas gan pāros, gan pa vienam, gan veci, gan jauni.
1.1.Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
PiemēriVēl aizvien sniga. Balts ņudzeklis plūda no bezveidīgas, kustīgas tumsas, no pirmatnējā haosa, kurā virmoja gluži jaunā, vēl negatavā ziemas pasaule.
1.2.Kņada.
Piemēri..mūzika uzreiz gandrīz noslāpa aplausu, spiedzienu un saucienu ņudzeklī..
1.3.Mudžeklis1.
PiemēriKāja aizķeras aiz dzeloņstiepļu ņudzekļa zālē..
1.4.pārn. Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
PiemēriSkaidrība. Ainārs domā, kāds neskaidrs vārds. Vienam skaidrība rādās jau tur, kur otrs redz tikai jautājumu ņudzekli..
Avoti: 6-1. sējums