šaudīkla
šaudīkla -as, s.
1.Atspole.
PiemēriPati Sikuliene.. auda.. Žirrr! nošņikstēja šaudīkla, pavērtu metu spraugai cauri skriedama.
- Pati Sikuliene.. auda.. Žirrr! nošņikstēja šaudīkla, pavērtu metu spraugai cauri skriedama.
- ..tā šaudīkla šaudās, tā rindas raksta..
1.1.pārn.; sar. Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
Piemēri«Šaudīkla, nu, vai nav šaudīkla? Mūžadien viņai jāskrien skriešus.»
- «Šaudīkla, nu, vai nav šaudīkla? Mūžadien viņai jāskrien skriešus.»
- «Ko tā šaudīkla,» viņa pukojās, «ar slēpēm no kalna skrien, līkumus mezdama, vai tas sievai piedien!»
- Māja gan sašķiebušies, meit.. ilgi tu, šaudīkla, esi bijusi projām..
2.novec. Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
PiemēriDažbrīd viņiem šķita, ka zaldāti, jau būtu turpat ataugās un tūdaļ dosies ar savām garajām šaudīklām tiem virsū.
- Dažbrīd viņiem šķita, ka zaldāti, jau būtu turpat ataugās un tūdaļ dosies ar savām garajām šaudīklām tiem virsū.
Avoti: 7-2. sējums