Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šnabdegunis
šnabdegunis -ņa, v.
šnabdegune -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Šņabdegunis.
PiemēriMeitai nevajadzēja neko stāstīt. Viss bija skaidrs - kopdzīve ar šnabdeguni vīru izjukusi uz visiem laikiem.
Avoti: 7-2. sējums