Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šnicele
šnicele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Ēdiens — cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
PiemēriCūkgaļas šnicele.
1.1.Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
PiemēriBurkānu šnicele.
Avoti: 7-2. sējums