švirkstoņa
švirkstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkstēt.
PiemēriIekurs aizdegās ar līksmu švirkstoņu, uz atvērtajām durtiņām lēkāja gaiši atspīdumi.
- Iekurs aizdegās ar līksmu švirkstoņu, uz atvērtajām durtiņām lēkāja gaiši atspīdumi.
- Citādi bija klusu, tikai vāciešu gaismas raķetes ar drebulīgu švirkstonu skrēja debesīs.
- Gluži tuvu dzirdamas cilvēku balsis, lāpstu švirkstoņa.. un vēl daudz dažādu vārdos nenosaucamu, taču pazīstamu skaņu.
Avoti: 7-2. sējums