švīkoņa
švīkoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkāt2.
PiemēriValodas atkal pārtrūka, un bija dzirdama vienīgi pastalu mīkstā švīkoņa.
- Valodas atkal pārtrūka, un bija dzirdama vienīgi pastalu mīkstā švīkoņa.
- ..kad aprima slēpju švīkoņa, dziļais meža klusums patiešām likās savāds. Tas it kā slēpa nezināmas briesmas.
- Mēs ieklausāmies senajās melodijas un sastopamies ar muižniekiem un vagariem, ieejam apkvēpušās rijās, saraujamies no rikšu švīkoņas.
Avoti: 7-2. sējums