švīkstināties
švīkstināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
PiemēriCauri rejām varēja sadzirdēt vēl kādu dzīvību, kas sāka pārvietoties iekšā grabinādamās un švīkstinādamas - kā jau pa nomidzi un pa tumsību..
- Cauri rejām varēja sadzirdēt vēl kādu dzīvību, kas sāka pārvietoties iekšā grabinādamās un švīkstinādamas - kā jau pa nomidzi un pa tumsību..
- ..vēji švīkstinās gar šīs mazās paradīzes [mājas] sienām, aurodami metas rūtīs un, nevarīgās dusmās atkāpdamies, suniski smilkst.
- Zem kājām viegli čirkst nakts uzsalums, atkusušajās vietās ežojas apsarmojuši kūlas kušķi un švīkstinās gar zābaku sāniem.
Avoti: 7-2. sējums