šķaidīties
šķaidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → šķaidīt1. Tikt šķaidītam.
PiemēriŪdenim pārskrēja brīze, un sīki vilnīši cēlās pretī iešūpotā okeāna mierīgajam viļņojumam. Drīz gar laivu plikšķināja jautras ūdens mēlītes un šķaidījās dzirkstošas šļakatas.
- Ūdenim pārskrēja brīze, un sīki vilnīši cēlās pretī iešūpotā okeāna mierīgajam viļņojumam. Drīz gar laivu plikšķināja jautras ūdens mēlītes un šķaidījās dzirkstošas šļakatas.
1.1.Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt1.
PiemēriPagalmā pie akas ieraudzīja mazgājamies kalsnu un spēcīgu sirmgalvi.
- Pagalmā pie akas ieraudzīja mazgājamies kalsnu un spēcīgu sirmgalvi.
- Līdz vidum kails, viņš šķaidījās ar ziepju putām, trina plecus, kaklu un sēca.
2.Refl. → šķaidīt2. Tikt Šķaidītam.
PiemēriKartupeļi viegli šķaidās.
- Kartupeļi viegli šķaidās.
- pārn. Ceļa grāvjos aiz sādžas rati, kara mantas, beigti zirgi. Te šķaidījušies tanki ar ķēdēm un uguni.
3.Šķiesties2.
PiemēriKur tāds.. tā uz reizes var ar naudu šķaidīties?
- Kur tāds.. tā uz reizes var ar naudu šķaidīties?
Avoti: 7-2. sējums