šķaudiens
šķaudiens -a, v.; sar.
Vienreizēja paveikta darbība → šķaidīt.
PiemēriAtkal aizturēju elpu. Apspiedu šķaudienu.
- Atkal aizturēju elpu. Apspiedu šķaudienu.
- Un, kā tas mēdz notikt, kad cilvēks ir pārmēru sakarsis, viņa nošķaudījās, un velns, šķaudienu sadzirdējis, sarosījās un iegrūda Veckušķim asu elkoni sānos..
Avoti: 7-2. sējums