šķelmīgs
šķelmīgs -ais; s. -a, -ā
šķelmīgi apst.
1.Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
Piemēri..istabā ienāca meitene - ne smuka, ne nesmuka, bet šķelmīga un simpātiska gan.
- ..istabā ienāca meitene - ne smuka, ne nesmuka, bet šķelmīga un simpātiska gan.
- ..un viņa pati bija ar vasaras samtaino brūnumu sejā kā maza saule un šķelmīga, un nebēdīga kā dienvidu vējš, kas skraidīja starp namiem un žāvēja peļķes.
- Ar maksimālu tiešumu un precizitāti skatītājiem atklājas spridzīga un šķelmīga čigānu meitene, kurai nebūt nav svešas arī dziļas un patiesas jūtas..
- pārn. ..nakts ir šķelmīgs, viltīgs burvju mākslinieks, kas piedzied ausis saldām debesu melodijārn un uzceļ pasakainas kristālrožu pilis.
- pārn. Un aiz tumšo apšu dūmakainās grēdas Pazib silts un šķelmīgs jaunā mēness stars.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠķelmīga nerātnība.
- Šķelmīga nerātnība.
- Šķelmīgi runāt.
- Induļa sejā ir plats, šķelmīgs smaids.
- Mazā grāmatvede Rūta savukārt ir drusku piesējīga. Vienmēr šauj uz Embriku ciešu, vērīgu, mazliet šķelmīgu skatienu..
- «Pietiek!» viņa šķelmīgi sarauca uzacis un brīdinot pielika pirkstu savām lūpām. «Drīz var ienākt paps.»
Avoti: 7-2. sējums