šķinda
šķinda -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → šķindēt. Šķindoņa.
PiemēriIeroču šķinda.
- Ieroču šķinda.
- Trauku šķinda.
- Siens bija novākts. Nedzirdēja vairs ne pļāvēju balsis, ne izkapts šķindu.
- Tramvaju zvanu šķinda un automašīnu nepārtrauktā taurēšana grieza nervus, plēsa galvu pušu.
- ..Kad vīri nerunā, vien lāpstu šķindas dzird..
- pārn. «Nu, brauc!» Miranda paskubina un uzsmaida. Viņa atkal ir mīlīga, bez dzelžu šķindas balsī.
Avoti: 7-2. sējums