šķirtne
šķirtne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Tas, kas (ko) šķir, atdala.
PiemēriUn pat uz sapņa un nomoda plūstošās šķirtnes viņš vēl joprojām nesaprata, ka tās nebija mūzikas skaņas, kas ielauzās viņa istabā..
- Un pat uz sapņa un nomoda plūstošās šķirtnes viņš vēl joprojām nesaprata, ka tās nebija mūzikas skaņas, kas ielauzās viņa istabā..
- Nē, vairs ne soli piekāpības un nežēlot arī tos, kas izvairās tvert zobenu un stāt pret Ordeni. Ir tikai viena vienīga šķirtne - par vai pret, un nekas vairāk.
1.1.Plaisa, sprauga.
PiemēriAbi.. kociņi auga kreisajā avota malā, dūšīgi ar tievajām saknītēm klints šķirtnēs turēdamies.
- Abi.. kociņi auga kreisajā avota malā, dūšīgi ar tievajām saknītēm klints šķirtnēs turēdamies.
2.Matu celiņš.
PiemēriMatu šķirtne viņai bija tieši galvvidū, abās pusēs tai cirtas vaļīgi slīga lejup gar deniņiem un kalsnajiem vaigiem.
- Matu šķirtne viņai bija tieši galvvidū, abās pusēs tai cirtas vaļīgi slīga lejup gar deniņiem un kalsnajiem vaigiem.
- Grieķu frizūrām raksturīga vidus šķirtne.
- Īsu brīdi Valdis vēroja sava nākamā palīga.. seju, kārtīgi sasukātos matus ar šķirtni galvas kreisajā pusē..
3.Vieta, kar ceļš daļos divos vai vairākos ceļos.
PiemēriViņi bija pie ceļu šķirtnes. Gunārs palūkojās uz purva pusi.
- Viņi bija pie ceļu šķirtnes. Gunārs palūkojās uz purva pusi.
4.Diafragma1.
PiemēriŠķirtnes (diafragmas) krampji rada nepārtrauktu žagošanos..
- Šķirtnes (diafragmas) krampji rada nepārtrauktu žagošanos..
Avoti: 7-2. sējums