šķobīgs
šķobīgs -ais; s. -a, -ā
šķobīgi apst.
1.Tāds, kas šķobās (1).
PiemēriŠķobīgs krēsls.
2.Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
PiemēriŠķobīgs priekšstats.
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis