Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šļirce
šļirce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Instruments, ierīce u. tml. – cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai.
PiemēriInjekciju šļirce.
  • Injekciju šļirce.
  • Asinis pārlej no donora vēnas recipienta vēnā ar dažādiem aparātiem. Ja asinis nav jāpārlej lielākā daudzumā, pārliešanai var izmantot parasto šļirci.
  • Gariks: Ņemiet šo sainīti! Te ir sešas ampulas. Arī šļirce, sterilizēta.
  • Senās hronikas liecina, ka pirmo ugunsdzēsēju darba rīku - rokas šļirci 250 gadu pirms mūsu ēras izgudrojis grieķis Ktezībijs.
Avoti: 7-2. sējums