šļukt
šļukt šļuku, šļūc, šļūk, pag. šļuku; intrans.
1.parasti 3. pers. Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
PiemēriBizes šļūk uz kakla.
2.parasti 3. pers. Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
Piemēri..Asinis man dzīslās rims, Rokas šļūks un kājas ļims, Tad es būšu ļoti slims.
3.Bezspēkā sēsties, gulties u. tml. Slīgt (1).
PiemēriMāte izbailēs pieskaras Mārtiņa rokai. «Nesaki. Neko nesaki! ..» Atģidusies pēkšņi ceļas kājās. Ievaidas, šļūk atpakaļ un ceļas no jauna.
Stabili vārdu savienojumiDūša šļūk papēžos.
Avoti: 7-2. sējums