šļurkstēt
šļurkstēt parasti 3. pers., šļurkst, pag. šļurkstēja; intrans.
Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriIzmirkušie zābaki šļurkst.
- Izmirkušie zābaki šļurkst.
- Zem kājām šļurkst dubļi.
- ..zem kājām [purvā] sāka šļurkstēt un līgoties ciņi..
- Purene [govs] iebrida ezerā,.. noliecās un dzēra, ūdens šļurkstēja biezajās lūpās..
- Ne vilks, ne lapsa neiet tur dziļumā, kur, sūnām elpojot, no dumbriem burbuļo purva gāzes burbuļi, kur pussadalījusies sfagni kā melnganas putas šļurkst.
Avoti: 7-2. sējums