Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šļūcenes
šļūcenes -ņu, vsk. šļūcene, -es, s.; sar.
Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
PiemēriPusdienās tētis nonāca lejā, uzlicis galvā vecu bereti, kājās šļūcenes, apsēdās un sāka kaut ko nopietni stāstīt.
  • Pusdienās tētis nonāca lejā, uzlicis galvā vecu bereti, kājās šļūcenes, apsēdās un sāka kaut ko nopietni stāstīt.
  • «Nesēdi tā, saaukstēsies. Še, uzauj manas šļūcenes un ņem halātu.»
Avoti: 7-2. sējums