šļūkāt
šļūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Iet šļūcošā gaitā. Šļūkt (2).
PiemēriMeitenes.. iejaucās staigātāju barā, kas nesteidzīgi šļūkāja pa gaiteni.
2.trans. Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
PiemēriUn tēvs aizgāja uz māju, šļūkādams kājas pa dārza celiņa graudaino granti.
3.intrans. Slidināties1.
Piemēri..zēni no kaimiņu mājas šļūkā ar ragaviņām pa kailo trotuāru..
3.1.Slīdēt1.
PiemēriBrilles atmetušās no vienas auss, tikai otrā cilpiņā turēdamās, šļūkāja iešķībi degunam pāri.
Avoti: 7-2. sējums