šņabis
šņabis -bja, v.; sar.
1.Degvīns.
PiemēriGroku viņš negribēja, šņabi gan dzēra labprāt un Oša alu arī..
- Groku viņš negribēja, šņabi gan dzēra labprāt un Oša alu arī..
- Čukurs dzēra zaļu šņabi, ierīvēja miesu ar čūsku indi, cīnīdamies ar reimatismu.
- Boksis [suns] palīdis zem galds, -pagrieza galvu pret sienu. Šņabja smaku viņš neieredzēja vēl trakāk nekā Kļavinietes melno runci.
- ..pirmīt zirgu šņabis, pēc tam sitas pats rums. Vēl trakāk ir, ja šņabim virsū uzdzer vīnu.
Stabili vārdu savienojumiZirgu šņabis.
- Zirgu šņabis — Sliktas kvalitātes degvīns.
1.1.Trauks (piemēram, glāze vai pudele) ar degvīnu.
Piemēri«Vakar ar Paulu izdzēru kādas pudeles alus un kādus šņabjus - kam no tā tikusi skāde?»
- «Vakar ar Paulu izdzēru kādas pudeles alus un kādus šņabjus - kam no tā tikusi skāde?»
- «Inga!» Duksis sauca, cenzdamies pārkliegt motora troksni. «Feldfēbeļa kungs tev piedāvā vienu šņabi. Iedzer, būs siltāk.»
- Fricis izmeta vienu pēc otra divus šņabjus un noreiba vēl vairāk.
Avoti: 7-2. sējums