Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šņabot
šņabot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Dzert degvīnu.
PiemēriTraktoru viņam bija noņēmuši par biežu draudzēšanos ar pudeli. Bet Janka saprot, ka sodīts viņš nevis tāpēc, ka viņš ir Janka, bet gan par to, ka bieži šņabojis.
  • Traktoru viņam bija noņēmuši par biežu draudzēšanos ar pudeli. Bet Janka saprot, ka sodīts viņš nevis tāpēc, ka viņš ir Janka, bet gan par to, ka bieži šņabojis.
  • ..Kā kurais pa dzīvi kuļamies - Strādājam, mīlējām, šņabojam.
Avoti: 7-2. sējums