šūpas
šūpas -u, s.; tikai dsk.
1.Darbība, process → šūpot1, šūpoties1.
Piemēri..Šiliņš dziļajā sēdeklī zvilnēja tīksmi pievērtām acīm, pārpārēm izbaudīdams visu, pēc kā bija ilgojies: īpatnējo smaku, kas cēlās no samirkušām ādām un ratu smēra, ormaņa sarunas ar zirgu, atsperu vienmērīgās šūpas.
- ..Šiliņš dziļajā sēdeklī zvilnēja tīksmi pievērtām acīm, pārpārēm izbaudīdams visu, pēc kā bija ilgojies: īpatnējo smaku, kas cēlās no samirkušām ādām un ratu smēra, ormaņa sarunas ar zirgu, atsperu vienmērīgās šūpas.
- Apkārt mežs ar smagām šūpām, Vēja vaidu izauklēts.
- Pēc nerimtīgajām viļņu šūpām vēl tagad ostas mierīgajā ūdenī Kramēnam likās, ka viss ap viņu turpina kustēties un viļņot, pat zupas karote...
- pārn. Drebēja loga rūts Strauji no tango šūpām..
2.Darbība, process → šūpot2, šūpoties2.
PiemēriZenta pacēla roku, lai pamātu sveicienu, bet mašīna sāka strauji doties uz priekšu, un līganās šūpas vēstīja, ka tā jau atrāvusies no zemes.
- Zenta pacēla roku, lai pamātu sveicienu, bet mašīna sāka strauji doties uz priekšu, un līganās šūpas vēstīja, ka tā jau atrāvusies no zemes.
- Otrā pusē kāds, ieaijāts autobusa līganajās šūpas, ik pa brīdim iekrācās.
Avoti: 7-2. sējums