šūpīgs
šūpīgs -ais; s. -a, -ā
šūpīgi apst.
1.Tāds, kas šūpojas (1).
PiemēriŠūpīgi zari.
- Šūpīgi zari.
- pārn. Vilnis noskatījās pakaļ padruknajam augumam, kas aizslāja šūpīgā, pašapzinīgā solī..
2.Tāds, kas šūpojas (2).
PiemēriŠūpīga laiva.
- Šūpīga laiva.
- Šūpīgs automobilis.
Avoti: 7-2. sējums