žvadzināt
žvadzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
Piemēri..[cietuma] uzraugs gaitenī žvadzina atslēgas..
- ..[cietuma] uzraugs gaitenī žvadzina atslēgas..
- Kūtī, žvadzinot ķēdi, mīņājās govs..
- Naudu viņš jau saskaitījis, žvadzina saujā..
Stabili vārdu savienojumiŽvadzināt ieročus.
- Žvadzināt ieročus idioma — Draudēt ar karu, uzbrukumu.
2.intrans. Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
Piemēri..galotnē tupēja mazs pelēks putniņš raibiem spārniņiem un vilka skaistu dziesmu. Pa reizei žvadzināja arī kāda žagata.
- ..galotnē tupēja mazs pelēks putniņš raibiem spārniņiem un vilka skaistu dziesmu. Pa reizei žvadzināja arī kāda žagata.
- Zvirbuļi žvadzināja kā strīdēdamies, uztraukti un neganti..
- Žvadzina žagata. Vārna ķērkdama lido pāri egļu galotnēm - izlūko vietu ligzdai.
3.intrans.; sar. Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
PiemēriNeķene: Vai tad tu, Pēter, uz ciematu nemaz neriktējies [negatavojies]? Nu jau te visi par to vien vairs žvadzina!
- Neķene: Vai tad tu, Pēter, uz ciematu nemaz neriktējies [negatavojies]? Nu jau te visi par to vien vairs žvadzina!
3.1.trans.
Piemēri«Padomā pats: kāds prāts man būtu bijis iepīt šais tenkās Zunti?.. Saproti pats un neklausies, ko kurš.. žvadzina!»
- «Padomā pats: kāds prāts man būtu bijis iepīt šais tenkās Zunti?.. Saproti pats un neklausies, ko kurš.. žvadzina!»
Avoti: 8. sējums