Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žņaugs
žņaugs -a, v.
1.med. Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
PiemēriŽņaugs piespiež artēriju pie kaula un aptur asins pieplūšanu bojātajai vietai.
2.Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
PiemēriPirms palīdzības uzsākšanas slimnieks jāatbrīvo no visiem iespējamiem žņaugiem, piemēram, apkaklītes, vidusjostas..
3.Tas, kas kavē, traucē, aptur (kā) darbību, norisi, attīstību.
PiemēriBet visa mana [rakstnieka] radošā dzīvīte.. taču noritējusi totalitārisma apstākļos un nemitīgas ideoloģiskās cenzūras žņaugos.
Avoti: 8. sējums