žūt
žūt parasti 3. pers., žūst, pag. žuva; intrans.
1.Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
PiemēriMalka vējā labi žūst.
1.1.Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
Piemēri«Šī ir divu gultu [slimnīcas] istaba, bet pagaidām jūsu vīrs te guļ viens.» - «Jā,» Aina atbildēja, mutei satraukumā žūstot.
1.2.Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
PiemēriNitrokrāsa ātri žūst.
1.3.Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
PiemēriDīķis vasarā žūst.
2.Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
PiemēriNu norimst straume - trakojusi gana, Un krastos baltās putu plēnes žūst, Un upe atkal - ikdienišķa kļūst.
Avoti: 8. sējums