ķēmeklis
ķēmeklis -ļa, v.; sar.
1.Ķēms1.
PiemēriUn tad [murgos] simts ķēmekļi sajuka vienā jūklī, saķērās pa pāriem cits citā, izsvieda rokas augšā un konvulsīvi raustīja kājas... Bet tad ar reizi nozuda viss.
- Un tad [murgos] simts ķēmekļi sajuka vienā jūklī, saķērās pa pāriem cits citā, izsvieda rokas augšā un konvulsīvi raustīja kājas... Bet tad ar reizi nozuda viss.
Avoti: 4. sējums