Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķepains
ķepains -ais; s. -a, -ā.
Tāds, kam ir ķepas (1).
PiemēriSibīrijā ir lieli meži.. Un mežos lāči - brūni, ķepaini, plēsīgi...
Avoti: 4. sējums