šķautnains
šķautnains -ais; s. -a, -ā
šķautnaini apst.
1.Šķautņains1.
PiemēriGarais vīrietis sēdēja uz mugursomas, atbalstījies pret šķautnaino stūra baļķēnu.
- Garais vīrietis sēdēja uz mugursomas, atbalstījies pret šķautnaino stūra baļķēnu.
- Tālāk kalni jau mežonīgi. Asi un šķautnaini - kā milzu piramīdas, nošķelti konusi.
- Visbiežāk kultivē [ķirbju] sugas.. ar šķautnainiem dzinumiem.
2.Šķautņains2.
PiemēriKas notiek ar Kramani, šo cieto un šķautnaino vīru?
- Kas notiek ar Kramani, šo cieto un šķautnaino vīru?
- Turpmākajos gados viņa iemācījās bezgala daudzas dzejas.. Gan Poruka pantus,.. gan Bārdas rezignētās atziņas, gan Raiņa šķautnainos, varena spēka caurstrāvotos sonetus...
- Visi viņas dzedrie, šķautnainie vārdi bija apklusuši.
Avoti: 7-2. sējums