Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļāciens
šļāciens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → šļākt1. Arī šalts, šļakata.
PiemēriViņš sataustīja ķipi un.. uzgāza sev vienu, pēc tam otru šļācienu.
Avoti: 7-2. sējums